Aklimatizācija Himalajos

1. noteikums: pakāpeniska augsuma palielināšana un noteikts kāpšanas režīms

Svarīgākais priekšnoteikums un labākais veids kā izvairīties no kalnu slimības Nepālā ir pakāpeniska un sistemātiska augstuma palielināšana. Drošs augstums Nepālā līdz kuram var pacelties strauji un uzreiz – ir 2700…3000 metri. Šajā augstuma diapazonā izvietotas populārākās kalnu lidostas Nepālā – Lukla un Jomsom. Ielidošanas dienā noteikti jānakšņo tajā pašā augstumā.

Tālāk jāievēro noteikts kāpšanas režīms: 300…400 augstuma metri dienā – tātad katra nakšņošana par 300…400 metriem augstāk nekā iepriekšējā naktsmītne. Uzkāpjot 1000 augstuma metrus, jāpavada un viena pilna aklimatizācijas diena un jānakšņo tajā pašā augstumā. Aklimatizācijas dienu vēlams pavadīt ar nelielu kāpienu un neilgu uzturēšanos lielākā augstumā (300 – 400 m) ar atgriešanos un nakšņošanu iepriekšējā augstumā. Ne visos trekinga maršrutos Nepālas Himalajos iespējams izturēt precīzi šādu kāpšanas režīmu, tāpēc aklimatizācijas dienas tiek plānotas katrā maršrutā individuāli.

2. noteikums: uzņemt daudz šķidruma

Ļoti svarīgi kalnos uzņemt daudz šķidruma, dzert daudz tējas, sulas, zupas un tīra ūdens. Dienā jāizdzer vismaz 3…5 litri šķidruma. Viena litra pudelēs fasēts ūdens nopērkams visos populārākajos trekinga maršrutos Nepālā. Jāizvairās no pārmērīgas melnās tējas lietošanas, pretējā gadījumā var sākties sirdsklauves.

3. noteikums: izvairīties no alkohola, smēķēšanas un miegazāļu lietošanas

Kalnos, īpaši augšupceļā kategoriski jāizvairās no alkoholisko dzērienu un sedatīvu jeb miegazāļu lietošanas. Sedatīvi tāpat kā smēķēsana mākslīgi samazina skābekļa pieplūdi smadzenēm, kas jau tā kalnos ir samazināta. Savukārt alkohols pastiprināti atūdeņo jeb dehidrē organismu.

4. noteikums: profilaktiskie līdzekļi

Acetazolamīds jeb Diamox®

No medicīniskajiem līdzekļiem kalnu slimības profilaksē vispopulārākais ir Diamox, kura aktīvā viela ir acetazolamīds. Diamox plaši nopērkams bez receptes gan Katmandu, gan Luklā, gan Namche Bazaar. Vienā plāksnītē ir desmit tabletes pa 250 mg, plāksnīti Diamox Nepālā pārdod par 150 – 200 rūpijām.

Acetazolamīda iespējamie nosaukumi ir Acetamox, Acetazolam, Ak-Zol, Apo-Acetazolamide, Atenezol, Cidamex, Dazamide, Defiltran, Dehydratin, Diacarb, Diakarb, Diamox, Didoc, Diluran, Diuramid, Diureticum-Holzinger, Diuriwas, Diutazol, Donmox, Duiramid, Edemox, Eumicton, Fonurit, Glaupax, Glupax, Natrionex, Nephramid, Nephramide, Phonurit, Storzolamide, Vetamox.

Diamox vēlams sākt lietot jau 24 stundas pirms kāpšanas un Diamox jālieto 2 reizes dienā pa 125 – 250 mg, atkarībā no ķermeņa svara – priekšpusdienā un vakarā. Bērniem Diamox dozē 2,5 mg uz katru ķermeņa kilogramu divas reizes dienā. Svarīgi Diamox iedzert pirms gulēšanas, jo tas padziļina ieelpas dziļumu miegā kā rezultātā uzlabojas organisma apgāde ar skābekli. Diamox efektīvi palīdz novērst tieši plaušu tūsku.

Tiesa, Diamox var būt blakusparādības no kurām populārākā ir viegla roku un pirkstu galu tirpšana, ņirbēšana acu priekšā u.c. Diamox var arī izsaukt arī alerģiskas reakcijas, tāpēc ieteicams iepriekš konsultēties ar savu ārstu. Pēc vieniem avotiem, Diamox jāpārtrauc lietot otrajā vai trešajā dienā pēc maksimālā augstuma sasniegšanas, pēc citiem – Diamox nav ieteicams lietot ilgāk par 3…5 dienām pēc kārtas.
Tradicionālajā medicīnā acetazolamīds tiek lietots arī epilepsijas un glaukomas ārstēšanā.

Ginkgo biloba ekstrakts

Pētījumi par Ginkgo biloba ekstrakta efektivitāti un darbību augstkalnu apstākļos joprojām turpinās, tomēr eksperimentos novērota efektīva kalnu slimības simptomu mazināšanās tā kā Ginkgo biloba darbojas kā antioksidants, samazina stresu un uzlabo skābekļa apgādi galvas smadzenēm.

Ginkgo biloba ekstraktu vēlams sākt lietot jau 5 dienas pirms kāpšanas pa 80 – 120 mg 2 reizes dienā un turpināt lietot kalnos.

Ginkgo biloba ekstrakts ir dabīgs produks no žeņšeņa un var tikt lietots profilaktiskos nolūkos galvas samadzeņu darbības uzlabošanai ne tikai kalnu apstākļos. Tas nopērkams aptiekās kā uztura bagātinātājs bez receptes.

Ķiploku zupa

No dabīgajiem līdzekļiem vietējie rekomendē ķiplokus un Nepālas kalnu maršrutu lodžās populāro ķiploku zupu (garlic soup). Iesākumā tā var šķist visai savdabīga, taču pierodot – iepatiksies.

5. noteikums: izvairieties no pārpūles pārāk smagu somu nešanas

Kalnos vajadzētu izvairīties no liekas pārpūles un smagas somas nešanu uzticēt nesējam. Optimāli būtu 10…12 kg smaga soma.

6. noteikums: neejiet kalnos viens

Kalnos vienmēr jāņem līdzi kāds pavadonis. Kalnu slimības simptomi var izsaukt paaugstinātu trauksmi un neadekvātu rīcību, tālab līdzās jābūt kādam, kurš palīdz. Kalnu slimības simptomiem raksturīgi pastiprināties naktī pēc dienā sasniegtā jaunā augstuma. Ja naktī jādodas prom un jākāpj zemāk, pavadonis jāņem līdzi obligāti!

7. noteikums: nekāpt augstāk pat vieglu kalnu slimības simptomu gadījumā

Ja pēc jaunā augstuma sasniegšanas sākas viegli kalnu slimības simptomi, nekādā gadījumā nedrīkst kāpt augstāk! Jāpaliek sasniegtajā augstumā un jānovēro simptomi. Parasti kalnu slimības simptomi sāk parādīties 6…12 stundu laikā pēc jaunā augstuma sasniegšanas. Simptomi sāk izpausties vieglu galvassāpju veidā, kas vai nu pāriet dažu stundu laikā, vai tieši pretēji – pastiprinās, iestājas trauksme, zūd apetīte un pasliktinās dūša. Mēģinot aizmigt, rādās nepierasti murgi, vieglas halucinācijas.

Šajā laikā, kaut arī nav apetītes, ļoti svarīgi daudz dzert un arī paēst, ja nav ēsts. Ieteicama ķiploku zupa un Diamox vai kādas zāles pret galvas sāpēm, kas šķidrina asinis un uzlabo asins plūsmu – paracetamols, aspirīns, tailenols vai ibumetīns.

8. noteikums: nekavējoties kāpt lejā, ja kalnu slimības simptomi pastiprinās

Ja parastie līdzekļi pret galvassāpēm (aspirīns, tailenols, ibumetīns) nepalīdz un tās nepāriet, tas liecina, ka kalnu slimība progresē.
Gadījumā, ja kalnu slimības simptomi pēc jaunā augstuma sasniegšanas nepāriet un pastiprinās, efektīvākās zāles ir nekavējoties evakuēties uz zemāku augstumu, Lejā jākāpj nekavējoties, kaut nakts laikā. Līdzi obligāti jāņem pavadonis un viss nepieciešamais ceļam. Doties ceļā vienam nedrīkst nekādā gadījumā. Himalaju Khumbu reģiona Machermo HRA medpunktā zināja par gadījumiem, kad kalnu slimības izraisīta līdzsvara zuduma un apziņas dezorientācijas dēļ, trekeris iet bojā naktī iekrītot aizā no šauras vai apledojušas kalnu takas.

Augstumu nepieciešams samazināt vismaz līdz iepriekšējās nakšņošanas augstumam, kurā netika novērotas augstuma slimības pazīmjes plus vēl, ja iespējams. Jūtams efekts būs pēc augstuma samazinājuma par 500 – 1000 augstuma metriem. Jālieto medikamenti, papildus skābeklis un kompresijas soma jeb Gamow Bag, ja tie pieejami.

9. noteikums: nekad neatstājiet cilvēku vienu ar kalnu slimības pazīmēm

Nekad neatstājiet cilvēku ar kalnu slimības simptomiem vienu pašu. Viņam var strauji progresēt slimības simptomi, un rasties nepieciešamība steidzami evakuēties uz zemāku vietu.

10. noteikums: ģērbieties silti un nepārpūlieties

Uzturiet sevi siltumā un neļaujiet ķermenim atdzist, īpaši aklimatizācijas sākumposmā. Sekojiet, lai apģērbs vienmēr būtu sauss. Izvairieties no pārpūles un sasvīšanas. Kalnos parasti ir vējš un gaiss ir sauss. Sviedri iztvaikojot, pastiprināti dzesē ķermeni, sašaurinās asinsvadi un pasliktinās orgānu apgāde ar asinīm un skābekli kā rezultātā rodas labvēlīgi apstākļi kalnu slimības progresam. Aktivitātēm kalnos tiek ražots īpašs tehniskais apģērbs, kas sekmē maksimāli efektīvu ķermeņa elpošanu un sviedru aizvadīšanu.

 

Kalnu slimība

Kas ir kalnu slimība un kā tā izpaužas? Kalnu slimība jeb angliski Acute Mountain Sickness (AMS) vai Altitude Illness jeb augstuma slimība ir cilvēka organisma reakcija uz atmosfēras spiediena un gaisā esošā skābekļa koncentrācijas samazināšanos. Kāpjot arvien augstāk kalnos, organisms pakāpeniski adaptējas samazinātam skābekļa daudzumam gaisā. Kalnu slimības simptomu parādīšanās liecina, ka cilvēka organisms ir palielinājis augstumu straujāk, nekā organisms ir spējis aklimatizēties. Katram cilvēkam aklimatizācijas procesi norisinās individuāli.

Kalnu slimības pazīmes retos gadījumos var sākt izpausties sākot ar 2400 metriem virs jūras līmeņa, taču paaugstināts kalnu slimības risks iestājas sākot ar 3300…3500 metru atzīmi. Augsta riska jeb augstkalnu zona sākas no 5500 metriem. Šo apsvērumu dēļ kalnu lidostas Nepālā atrodas 2700…2900 metru augstumā.

Augstumā virs 3000 metriem, galvas sāpes, reibonis, slikta dūša, vemšana un sekla elpa ir jāuzskata par kalnu slimības pazīmēm, izņemot gadījumus, ja šīm pazīmēm ir cits, patiesi objektīvs iemesls.

Kalnu slimība var progresēt divās smagās formās: plaušu tūskā jeb High Altitude Pulmonary Edema (HAPE) vai smadzeņu tūskā High Altitude Cerebral Edema (HACE). Var attīstīties arī abas formas. Plaušu tūska uzskatāma par mazāk bīstamu, jo attīstās lēnāk, taču to iegūst biežāk – līdz 9% trekeru Nepālas Himalajos. Bīstamāk iedzīvoties smadzeņu tūskā, tā attīstās straujāk, taču retāk – līdz 1% trekeru Himalajos Nepālā. Plaušu tūskas mehānisms ir šāds: samazinoties atmosfēras spiedienam, ķermeņa šūnās esošais ūdens sāk ieplūst plaušu alveolās un tās pakāpeniski piepilda. Rezultātā samazinās efektīvā plaušu virsma, elpa kļūst sekla, burbuļojoša, pie mazākās slodzes jūtams nogurums. Smadzeņu tūskas gadījumā, šķidrums piepilda galvas starpsmadzeņu telpu. Dati saskaņā ar HRA (Himalaya Rescue Association).

Ar kalnu slimību Nepālā var saslimt jebkurš cilvēks neatkarīgi no organisma uzbūves, rūdījuma un iepriekšējās augstkalnu pieredzes. No kalnu slimības nav jābaidās, bet ir ļoti svarīgi zināt kā no tās izvairīties, kā to atpazīt un kā pareizi rīkoties kalnu slimības simptomu gadījumā.

Kalnu slimības pazīmes

Primārā un pirmā kalnu slimības pazīme ir galvassāpes plus kāds no šiem simptomiem:

- apetītes zudums,
- slikta dūša
- nogurums, vājums
- reibonis
- slikts miegs, murgi
- sejas un roku pietūkums

Vieglus kalnu slimības simptomus izjūt ap 20% trekeru augstumā līdz 3000 metriem virs jūras līmeņa.

Plaušu tūskas (HAPE – High Altitude Pulmonary Edema) pazīmes

Par plaušu tūsku kalnos var liecināt jebkura no šīm pazīmēm:

- pat pie nelielas slodzes – liels nogurums, elpas trūkums un sauss klepus
- elpas trūkums miera stāvoklī
- ātra, sekla elpa
- klepus, iespējamas putainas vai rozā krēpas
- burbuļojoša, krekšķoša skaņa elpojot
- spiediena, smaguma sajūta krūtīs
- cietušais nemierīgs, nervozs
- spēcīgs, straujš pulss, iespējams drudzis
- cianoze – zilas vai pelēkas lūpas, nagi, kas licina par samazinātu skābekļa daudzumu asinīs
- miegainība, neizsakāms bezspēks

Plaušu tūska parasti saasinās otrajā naktī pēc uzkāpšanas jaunā augstumā un biežāk no tās cieš tieši jauni, trenēti kāpēji un trekeri. Plaušu tūsku sekmē pārslodze un ķermeņa atdzišana. Turklāt tā bieži sākas naktī un saasinās fiziskā slodzē. Smagos plaušu tūskas gadījumos attīstās arī smadzeņu tūska, ņemot vērā strauju skābekļa daudzuma samazināšanos asinīs, uz ko organisms reaģē līdzvērtīgi straujam augstuma palielinājumam.

Labākais līdzeklis, lai novērstu plaušu tūsku, ir nekavējoties kāpt lejā vismaz par 500 – 1000 augstuma metriem vai vismaz uz iepriekšējo augstumu, kur tūskas simptomu nebija. Ja iespējams, evakuācija jāturpina līdz redzamam veselības stāvokļa uzlabojumam. Šajā augstumā vēlams atpūsties dienu – divas un tikai tad, kad tūskas simptomi izzuduši pilnībā, var atkal kāpt augstāk. Nokāpjot zemākā augstumā, jauna šķidruma krāšanās plaušās tiek apturēta un sākas esošā šķidruma izventilēšanās elpojot.

Efektīvākie līdzekļi plaušu tūskas gadījumā ir strauja augstuma samazināšana, atpūta, papildus skābeklis un šķidruma uzņemšana.

Nopietnos gadījumos jālieto svarīgākais plaušu tūskas medikaments nifedipīns (pazīstams ar nosaukumiem Procardia, Adalat, Apo-Nifed, Nifedical, Novo-Nifedin, Nu-Nifed) 10 – 20 mg ik pēc 8 stundām. Var izlīdzēties ar acetazolamīdu (Diamox), salmeterolu, sildenafilu (Viagra) vai tadafilu (Cialis). Nifedipīns, acetazolamīds (Diamox), sildenafils/tadafils samazina plaušu hipertensiju, taču šos medikamentus lietot bīstami bez kompetentas medicīniskas uzraudzības. Salmeterols plaši tiek lietots astmas ārstēšanā un efektīvi palīdz organismam absorbēt plaušu tūskas šķidrumu.

Lielākā daļa tie ir recepšu medikamenti. Ja iespējams, labu efektu sniegs papildus skābekļa pievadīšana cietušajam 4 – 6 litri minūtē.

Jāatceras, ka plaušu tūsku var sajaukt ar augstkalnu klepu un bronhītu – abiem raksturīgs pastāvīgs klepus ar vai bez atkrēpošanas, taču nav jūtams elpas trūkums miera stāvoklī un nav liels nogurums.

Smadzeņu tūskas (HACE – High Altitude Cerebral Edema) pazīmes

Smadzeņu tūskai raksturīgākās pamatpazīmes ir spēcīgas galvassāpes, kuras nepāriet lietojot pretsāpju līdzekļus un koordinācijas zudums (ataksija), kā arī:

- vemšana
- apātija, gurdums, vienaldzība
- gaita kā alkohola reibumā
- izmaiņas uzvedībā
- mainās domāšana, apstulbums
- nemotivēta rīcība
- halucinācijas
- laika izjūtas zudums
- krampju lēkmes
- īslaicīgs aklums
- atsevišķu ķermeņa daļu nejūtīgums vai paralīze

Koordināciju iespējams pārbaudīt ar vienkārša testa palīdzību – novelk taisnu līniju pa kuru cietušajam jānoiet uz sāniem izstieptām rokām liekot pēdu pie pēdas. Ja cilvēks nevar noiet taisni un ar grūtībām balansē, krīt un nevar piecelties bez palīdzības, ir pamats domāt par smadzeņu tūsku.

Smadzeņu tūska ir bīstamākā kalnu slimības forma, tā progresē strauji un jārīkojas ļoti operatīvi, lai cilvēks neaizietu bojā. Glābšanas darbiem var būt tikai dažas stundas laika, atkarībā tūskas smaguma pakāpes.

Smadzeņu tūskas gadījumā NEKAVĒJOTIES JĀDODAS ZEMĀK vismaz par 700 – 1000 augstuma metriem, negaidot rītu! Diemžēl smadzeņu tūska bieži progresē tieši naktī, kad organisma aktivitāte un elpošana ir pazemināta. Ja tas nav iespējams, jālieto speciāla kompresijas soma – Gamow Bag, kas ļauj radīt augstuma samazinājuma efektu. Kavēšanās var izraisīt cietušā nāvi! Konstatējot HACE pazīmes, tajā pašā brīdī jāsāk organizēt glābējus, porterus un visu pārējo nepieciešamo evakuācijai.

Ja pieejams, cietušajam jāpievada papildus skābeklis un jālieto medikamenti – deksametazons (pieejams ar nosaukumiem Decadron, Dexamethasone Intensol, Hexadrol, Dexacort Phosphate, Dalalone, Solurex, Decaject, Dalalon, Dexacen-4, Dalalone, Decaject, Solurex, Adrenocot, Dexasone, Dexone, Primethasone, Dexacorten, Medidex, Baycadron)

Parasti, ja cietušais izdzīvo un pilnībā izveseļojas, ja tas tiek iespējami ātri nogādāts iespējami zemu. Streipuļojošā gaita var saglabāties dažās dienas pēc nokāpšanas drošībā. Pilnībā pārejot HACE simptomiem, cilvēks atkal var doties augstāk kalnos.