Nepāla. Ceļojumi uz Nepālu

Jomsom Lidosta Nepālā

Pirmajā Nepālas apmaklējuma reizē 2006. gada janvārī, kad biju tur devies līdzi Latvijas un Krievijas paraplanieristu grupai, nebija strikti noteikta plāna ko darīt Nepālā, tikai aptuvenas skices. Zināju, ka būšu Pokharā un zināju, ka gribu aizstaigāt līdz Muktinath. Tas nozīmē, ka jālido iekšā Kali Gandaki ielejā uz Jomsom [izrunā: Džamsang] un tālāk ar kājām jādodas Kagbeni un Muktinath virzienā. Uz Jomsom var aizlidot tikai no otrās lielākās Nepālas pilsētas – Pokhara.

Iepriekšējā pēcpusdienā iegāju kādā no neskaitāmajām būdiņām ar uzrakstu “Trekking Agency” pretim viesnīcai un, jā, puiši bija gatavi pārdot arī sniega leopardu, ja būtu tāda vēlme. Kā jau Nepālā notiek. Bet Nepālā notiek viss un viss notiek vienkārši – atstāju čaļiem kādus 60 dolārus un vakarpusē saņēmu savu biļeti lidojumam uz Jomsom. Biļetes cena ir 54 ASV dolāri plus 5 dolāri rezervācijas komisijas nauda.

Lidojums ir nākamā rītā agri no rīta. Laukumā, kas tiek dēvēta par lidostu, jāierodas agri, jo lidojums ir 6.00 no rīta. Lidojumi kalnu reģionos pamatā notiek tikai agros rītos, kamēr diena nav iesilusi. Pauguriem iesilstot, veidojas turbulences, turklāt Kali Gandaki ielejā dienas otrajā pusē spēkā pieņemas negants vējš.

Ceļos agri, kravāju somas un dodos ārā miglas tītajās Pokharas ielās. Cauri rīta dūmakai spraucas uzlecošās saules gaisma. Ātri noķeru taksi, kas par 150 rūpijām ved uz lidostu. Esmu laikā. Lidostas mājā drūzmējas pulciņš ļaužu, pārsvarā tibetieši, kas dosies uz savu Mustang un Upper Mustang “Tibet like region”. Kali Gandaki pamatā apdzīvo tibetieši un tas Nepālā tiek dēvēts par “Tibetai līdzīgu novadu”.

Lidostas mājā sakrauti dažādi maisi, stiklauduma somas kādas Rīgā nopērkamas centrāltirgū, bretes ar olām, rīsi, milti, maize un citi labumi. Ap šiem krāvumiem pulciņš tibetiešu sarkanos galvas apsējos ar prātam neaptveramu jezgu pavada maisu svēršanu, drošības kontroli un noformēšanu bagāžai. Burziņā mierīgi noskatās līdz zobiem bruņoti armijas gvardi. Ir 2006. gads un Nepālā valda ļoti saspīlēta iekšpolitiskā situācija.

Kravas “drošības pārbaude” izpaužas kā birku “Security checked” uzlīmēšana uz saiņiem. Pienāk arī mana kārta un pēc kāda laika kopā ar sarkanlentoto un lidojumam “goodluckoto” tibetiešu bariņu izbirstam pie nelielā lidaparāta.
Pa šo laiku dūmakainais rīts kļuvis pasakains. Visa Pokhara ietinusies rozā, skatam atsedzot vienīgi svētā kalna Fish Tail jeb Machapuchare [mačapučare] pašu virsotni. Sajūta ir sirreāla. Mēģinu šo attēlu atrast savu bilžu krājumos, taču neizdodas – tas ir tik dziļi iespiedies manā atmiņā, ka bieži jaucu ar tā esamību manā albumā.

Lidojums uz Jomsom Nepālā

Nekas neliecina par to, ka kāds kautkur grasītos lidot, izņemot kāda nepāliešu vīra eļļainām rokām aktīva darbošanās uz lidaparāta spārna. Izrādās viss ir baigi normāli, kā jau Nepālā. Tiekam ielaisti mazā lidaparāta vēderā. Skats uz pilotu kabīni ir atvērts, priekšējie vējstikli – aizsaluši. Kabīnē ieraušas galvenais pilots un, gluži kā krievu apvidus automobilī UAZ, ieslēdz logtīrītājus. Pilota palīgs ārpusē no spaiņa raida pāris ūdens šaltis logā un tas kļūst caurredzams. Tiek iedarbināti dzinēji un lidojums var sākties.

Sēžu blakus masīvai tibetietei. Paceļamies. Salonā valda tibetiešu murdoņa: tiek skaitītas mantras, lai lidojums būtu veiksmīgs. Lidaparāts ielido ielejā. Saules gaisma tajā vēl neiespīd. Lidmašīnu krata, kļūst nedaudz baisi. Pēkšņi visi palecamies – lidaparāts iekrīt gaisa bedrē vismaz kādus 10 metrus, tobrīd blakus sēdošās tibetietes roka spēcīgi ieķeras manā kājā. Mantru skaitīšana salonā pastiprinās. Roka tiek atlaista tikai pēc piezemēšanās Jomsom.

Izkāpjam no lidaparāta. Turpat no ratiem katrs paņem savu somu un pa lidostas vārtiņiem dodas ārā uz galveno ciemata taku. Sajūtu kņudēšanu pieres daļā un kalnu gaisa eiforiskā smarža mijas ar vieglu nelabumu. Un tas ir tikai normāli – esmu strauji pacēlies no 1300 līdz 2760 metru augstuma atzīmei virs jūras līmeņa, turklāt tukšā dūšā.

Jomsom centrālā 'iela'. Skats uz dienvidiem.

Nelabums ātri pāriet pēc brokastīm Jomsom viesu mājā – Xanadu. Tikko biju spēris kāju Jomsom, pie manis pielīp 3 portera (nesēju) kandidāti. Lūdzu atļaut ieturēt maltīti un tad izlemt par to, kuram uzticēt somu. Taču viens, acīmredzot, nekaunīgākais kāpj augšā ēdamtelpā otrajā stāvā un ieslēdz “Repeat” savam sakāmajam tekstam. Atšuju un turpinu baudīt brokastis ar skatu uz 7061 metrus augsto Nilgiri virsotni Kali Gandaki ielejas pretējā pusē. Nilgiri žilbinoši sniegotā virsotne mani pavadīs visā trekinga laikā Kali Gandaki ielejā.

Vēlāk, pēc trešā Xanadu apmeklējuma, atzinu to par labāko ēstuvi ciematā.

Tie, ka pabijuši Nepālā, zina un, visticamāk, ir baudījuši Masala Tea jeb Masala tēja. Masala faktiski nozīmē garšvielu maisījumu, tējai ir speciāli savs Masala sastāvs. Tēju pasniedz nelielās kanniņās kopā ar pienu.

No iepriekšējā brauciena, atvedu nelielu iepakojumu Masala tējas garšvielu piedevas (maksāja 100 Nepālas rūpijas) un tikai tagad to atvēru.

Masala Tea

Milk Masala Tea pagatavošana

1 tējakrote melnās tējas uz katru tējas tasi
1/2 tējkarote Masala garšvielas uz katru tējas tasi
Labs, verdošs ūdens
Karsts piens

Izkarsētā tējas kanniņā ieber tēju un Masala garšvielas. Pusi no tilpuma uzlej verdošu ūdeni un ļauj ievilkties. Pēc dažām minūtēm atlikušo pusi papildina ar karstu pienu. Ļauj vēl kādu brīdi ievilkties. Var vadīties pēc receptes uz iepakojuma un tēju papildus vārīt, taču es to nedaru. Saldina ar brūno cukuru, pasniedz visai saldu.

Masala Tea Recepte

Internets un citi sakari Nepālā, Katmandu. 2007. gads.

Pašlaik, sapņojot un nepacietīgi gaidot laimīgo brīdi, kad beidzot mājoklī tiks ievilkts Lattelecom Optiskais Internets, ieslīgšu atmiņās par interneta pieslēgumu performanci Nepālā :)

Jā, Nepālā internets ir romantisks stāsts..
Iedomāsimies valsti, kurā valda samērā nestabila politiskā iekārta, kas tikko izkāpusi no monarhijas šūpuļa un veic pirmos bērna soļus prezidentālas demokrātijas virzienā. Iedomāsimies valsti – Nepālu, kurā vēl 2006. gadā uz visiem valsts galvenaijiem autoceļiem ik pēc 30 km bija ar smilšu maisiem nocietināti, posteņi, kuros līdz zobiem bruņoti gvardi pārbaudīja ikvienu auto, izņemot ārvalstu tūristus, protams. 2007. gadā maisu un posteņu daudzums sāka samazināties, toties sāka palielināties mazu sarkanu karodziņu ņirbēšana, pat kalnu reģionos. Iedomāsimies valsti, kura faktiski sadalīta 2 daļās – uz austrumiem no Anapurnas, ko apgaro tūristi un uz rietumiem no Anapurnas, kur regulāri slaktējas maoisti. Un vēl iedomāsimies valsti, kurā regulāri notiek politiskās cīņas, nemieri, demonstrācijas un streiki. Tāds būtu īsais ievads Nepālas politiski-ekonomiskajā raksturojumā.

Internets šajos apstākļos ir logs uz pasauli. Tamelas (Thamel) interneta saloni ir pilni. Tajos vēstules uz mājām raksta ceļotāji no visas pasaules un daži vietējie. Svarīgs pakalpojums līdzās internetam, šajos STD/ISD salonos ir bilžu kopēšana no fotoaparātiem uz CD matricām. Internets Katmandu maksā 60 Rs stundā, Pokharā – ap 100 Rs par stundu, bet kalnos – Luklā, Jomsom un Namche Bazaar maksa par interneta lietošanu pieaug līdz 250 – 300 Rs par stundu. 3 lati par stundu interneta – izklausās kā ļoti labs un ātrs internets, ne? Patiesībā interneta ātrums Nepālā ir pasakaini lēns un datori – arhaiski un veci ar maziem un izliektiem monitoriem, kuru krāsu sniegums atgādina padomju laika žurnālu Zvaigzne vai Liesma krāsas. Populārākie Latvijas interneta resursi lādējas vismaz pāris minūtes, neatkarīgi vai būsit 3440 metru augstajā Namche Bazaar, vai Katmandu centrā.

Mans smaids par Nepālas internetu būs vēl platāks, jo apzinos to sajūtu, kādu sniedz Optiskais Internets kopā ar digitālo televīziju. Tāds pieslēgums būs arī man, jo optikai konkurences nav. Un paradokss – Lattelecom Optiskais Internets ir ātrāks un lētāks par jebkuru citu parasto pieslēgumu…

Tikko saņēmu īsziņu no draugiem, kas pašlaik Nepālā, Khumbu reģionā dodas uz trekinga virsotni Chukkung Ri (5550 m): Everesta bāzes nometnes trekā izmaksas augušas par 30 – 35% salīdzinot ar 2008. gadu. Diviem pieaugušajiem, palīdzot vienam nesējam, jāinvestē ap 80 USD / dienā. Trekeru Khumbu reģionā diezgan daudz.

Velorikša Nepālā, Sauraha, Chitwan National park, 2007. gads

Transports pilsētā: taksometri un velorikšas

Pilsētā galvenais transporta veids tūristam ir taksometri vai velorikšas. Par takšiem kalpo sīkas Suzuki vai Maruti markas automašīnas, kas vēl mazākas par Fiat Uno vai VW Polo. Tajos var knapi sasēsties 3..4 pasažieri un aizmugurē ielikt nelielu somu. Pārsvarā visiem takšiem ir jumta bagāžnieki un lielās mugursomas tiek saliktas uz jumta. Velorikšas noder netāliem apskates braucieniem turpat Tamelas apkārtnē. Velorikšā var iesēsties 2 pieaugušie, taču jārēķinās, ka pat nelielā kalnā rikšas braucējam būs grūti uzmīties. Tāds posms ir virzienā no Tamelas uz lidostas pusi un mirušo kremēšanas vietu Pashupatinath.

Abu transporta veidu cenas ir līdzīgas. Minēšu aptuvenās taksometru cenas vienā virzienā (pēc nokaulēšanas) no Tamelas uz galvenajiem apskates objektiem un vietām Katmandu un tās apkārtnē:

* Lidosta – 200…250 Rs;
* Pashupatinath mirušo kremēšanas vieta – 150..200 Rs;
* Boudhanath – ap 200 Rs;
* Swayambhunath jeb Pērtiķu templis – 150…200 Rs;
* Patana – ap 250 Rs
* Bhaktapur – 500 Rs (abos virzienos – ap 800 Rs. Parasti vadītājs piedāvā sagaidīt un aizvest atpakaļ uz Tamelu)

Nepāla. TATA kravas auto uz kalnu ceļa, 2006.gads

Starppilsētu transports Nepālā: taksometri, autobusi un avio

Nepālā svarīgākie un populārākie tūrisma galamērķi atrodas pārsvarā 200…250 km rādiusā ap Katmandu. Tie ir Pokhara, Lumbini, Sauraha, Lukla, Jomsom. Reti, kurš mīl zvērus tik ļoti, lai dotos uz allaž karojošo maoistu perēkli Nepalganj, kas atrodas pie Royal Bardia nacionālā parka robežas Nepālas austrumos.

Viens no svarīgākajiem galamērķiem – Lukla, kas atrodas 180 kilometrus no Katmandu, sasniedzama tikai ar vietējo avioreisu. Uz 220 km attālo Pokharu var nokļūt gan pa gaisu, gan ar taksi, gan autobusu. Līdzīgi var nokļūt līdz Budas dzimšanas vietai Lumbini un Royal Chitwan nacionālā parka galvenajai apmešanās vietai – Sauraha.

Uz Kali Gandaki ielejas sirdi – Jomsom jālido ar vietējā reisa lidmašīnu no Pokharas. Tagad laikam tur var aizbraukt arī ar apvidus auto, jo ir uzbūvēts ceļš pa lēzeno un plato Kali Gandaki ieeju.

Starppilsētu autobusi un taksometri Nepālā

Nepālā ir divu veidu starppilsētu autobusi. Parastie regulāro reisu autobusi, kur jābrauc saspiestā masā kopā ar vietējiem un viņu vistām, ceļā var salūzt, iebraukt grāvī vai vienkārši iebuksēt un tad visiem pasažieriem draudzīgi autobuss jāizstumj laukā. Tas nav joks, bet gan Nepālas realitāte. Otra veida autobusi ir tā saucamie Green Line busi, kuros brauciens maksās kādu nieku vairāk. Tajos ir gaisa kondicionieris, numurētas sēdvietas un mūzika. Tos lielākoties izmanto tūristi un turīgāki vietējie.

Ar tādu autobusu braucām no Royal Chitwan nacionālā parka uz Katmandu. Brauciena maksa bija ap 250…300 Rs un laiks ceļā 5…6 stundas. Ceļi tur ir kalnaini, līkumaini un satiksme lēna, pateicoties izgrabējušām TATA smagajām mašīnām. Izvēloties autobusu braucienam no Katmandu uz Pokharu, ceļā būs jāpavada visa diena jeb 6…8 stundas. Taču redzēt pa ceļam var ievērojami vairāk nekā lidojot. Ar līdzīgām sekmēm var izmantot taksometru vai sarunāt vieglo auto, kas aizvedīs uz Pokharu vai Sauraha. Vietējie ir ļoti atsaucīgi ikvienai iespējai nopelnīt. Šādu braucienu no Pokharas uz Katmandu ar vieglo auto izdevās sarunāt par 4000 Rs. Brauciens ar vieglo auto Katmandu – Sauraha maksāja 60 USD.

Vietējie lidojumi Nepālā

Svarīgākie vietējie lidojumi Nepālā ir maršrutos: Katmandu-Lukla, Katmandu-Pokhara un Pokhara-Jomsom. Vietējos avioreisus pamatā izpilda 16-vietīgas divmotoru Havilland DHC-6 Twin Otter un Dornier D0-228 lidmašīnas. Vienīgi uz Pokharu lido nedaudz lielāki gaisa kuģi. Vislielākā spriedze un lielākais pieprasījums valda maršrutā Katmandu-Lukla, jo Lukla ir starta punkts populārajam trekingam uz Everesta bāzes nometni.

Samērā precīzas vietējo lidojumu cenas Nepālā:

* Katmandu-Lukla – ap 200..220 USD – abos virzienos;
* Katmandu-Lukla ar helikopteru, max. 5 pasažieri un dažas somas – 1600 USD, vienā virzienā;
* Katmandu-Pokhara – ap 75 USD;
* Pokhara – Jomsom – ap 75 USD – abos virzienos.

Motocikla noma Pokharā

Pokhara ir otra lielākā pilsēta Nepālā un atrodas gleznainā Phewa Lake (Pheva ezers) krastā. Pokhara atgādina lielu kūrortpilsētu. Dzīves ritms tajā ir nesteidzīgāks un mierīgāks nekā Katmandu. Pokharā jebkurš var iznomāt 125 ccm dzinēja tilpuma motociklu, lai apbraukātu tuvāko apkārtni. Motocikla nomai būs nepieciešama pase un vadītāja apliecība. Tiek aizpildīta neliela līguma forma un pase paliek ķīlā. Kopā ar moci tiek arī ķivere un brauciens var sākties. Jāatceras, ka Nepālā kustība notiek pa kreiso ceļa pusi un jautrākie brīži ir vietās, kur kustība notiek pa apli. Degviela nomas cenā neietilpst un tā jāielej pašam. Benzīna cena ir tāda pati kā Latvijā. Uz pusi dienas Honda Hero, Bajaj vai cita lokālā zīmola 125 ccm moci var iznomāt par 5..6 USD ar kaulēšanos, protams :)

Naudas vienība Nepālā

Nepālas nacionālā naudas vienība ir Nepālas rūpija (NPR, simbols Rs) = 100 paisas. Reāli norēķinos mazākā vienība ir 1 Rs. Paisas prakstiski neviens neizmanto. Nepālas rūpiju nomināli (papīra banknotes): Rs 1000, 500, 100, 50, 20, 10, 5, 2 un 1.

Valūtas Nepālā

Nepālā nav problēmu samainīt populārākās starptautiskās valūtas vai veikt norēķinus tajās. Taču, jebkurā gadījumā, vislielāko nozīmi tur spēlē ASV dolārs un Eiro, ko arī ieteicams ņemt līdz ceļojumā uz Nepālu. Abas vienlīdz ērtas un izdevīgas. Tomēr, vietumis ASV dolāra maiņas kurss var gadīties izdevīgāks nekā eiro, arī vietējiem tas pierastāks.

Valūtas kurss Nepālā

Orientējošie valūtu maiņas kursi 2009.gada septembrī: 1 USD = 77…79 Rs, 1 EUR = 113…115 Rs

Kur izdevīgāk mainīt valūtu Nepālā

Valūtu visizdevīgāk mainīt turpat viesnīcas tuvumā Tamelā (Thamel). Parasti valūtas maiņas kantorīšu piedāvājumi sīvas konkurences apstākļos Tamelā atšķiras maznozīmīgi – par +/- 1 Rs. Pastaigājot pa Tamelas ieliņām, 15 minūtēs var atrast labāko maiņas piedāvājumu. Bez sevišķas vajadzības neiesaku lielas summas mainīt uzreiz pēc ielidošanas lidostā – tur kurss tradicionāli būs mazāk izdevīgs. Par taksi no lidostas līdz viesnīcai Tamelā mierīgi var norēķināties dolāros, neviens neprotestēs, vienīgi centīsies noapaļot brauciena maksu uz augšu ar taksistam vien zināmām matemātikas metodēm.

Valūtas maiņas triki un kaulēšanās par kursu

Kopumā nepālieši ir ļoti godīgi un pilda norunāto. Tomēr lietā tiek liktas dažādas spēles un triki. Ja tiem piekrītat – pats vainīgs. Arī valūtas maiņa neatpaliek. Ir valūtas maiņas kantorīši, kas pieprasa atsevišķu komisiju par valūtas maiņu. Te der atcerēties, ka nekādas atsevišķas komisijas nav jāmaksā. Cik rakstīts uz lodziņa, tik arī jāsaņem pretim.

Mainot lielākas summas, noteikti pajautājiet izdevīgāku kursu. Sarunas gaitā kāpiniet summu līdz vēlamajam apjomam, Ja atklāsit visu summu uzreiz, par 1000 USD maiņu saņemsit tādu pašu kursu kā par 300 USD. Nepālā jākaulējas par visu un vienmēr, izņemot par ēdienu.

Vēl viens naudas mijēju triks ir sekojošs: iedod man vienu dolāru un es Tev iedošu labāku kursu… Protams, finālā matemātika ir par labu valūtas mijējam nevis Jums.

Norēķini Nepālas pilsētās

Lielākajās pilsētās – Katmandu, Pokharā, Katmandu vēsturiskajās piepilsētās – Patanā, Baktapūrā mierīgi iespējams norēķināties ārvalstu valūtā, tomēr jāatceras, ka tirgotāji un pakalpojumu sniedzēji vienmēr centīsies aprēķināt Jums neizdevīgāku valūtas kursu. Labāk, ja būs līdzi Nepālas rūpijas. Tās arī ļaus elastīgāk kaulēties.

Norēķini kalnu ciematos

Lielākajos kalnu ciematos Khumbu reģionā (Everesta virziens)- Luklā, Namche Bazaar vēl iespējams maksāt ārvalstu valūtā – dolāros un eiro, kā arī samainīt tos. Tomēr jāatceras, ka valūtas maiņas kurss var būt mazāk izdevīgs nekā Katmandu. Taču var gadīties arī otrādi kā mūsu gadījumā, kad Namche Bazaar saņēmām izdevīgāku kursu mainot USD nekā Katmandu. Labāk neriskēt un doties kalnos ar pietiekošu daudzumu Nepālas rūpiju, jo tur visi norēķini primāri notiek vietējā naudā.

Norēķini ar maksājumu kartēm

Teorētiski pastāv iespēja daudzviet Nepālā norēķināties ar maksājumu kartēm un izņemt naudu bankomātos, tomēr maksājumu karšu izmantošana ir visai tricky, jo saistīta ar visai savdabīgām komisijas maksām, ko pieprasa preču un pakalpojumu pāredevēji. Daudzviet nav online norēķinu termināļi, bet gan aizvēsturiskie slipi, kad karti ievieto īpašā ierīcē un mehāniski novelk tās nospiedumu uz čeka, iepriekš sazvanoties ar banku. Pašam personīgi nācās norēķināties ar maksājumu karti par lidojumu ar helikopteru Luklā. Toreiz papildus nācās piemaksāt 5% no summas. Ir dzirdēts arī par 10% komisijas apmēru, izņemot naudu no kartes Katmandu.

Principā starptautiska maksājumu karte Nepālā varētu kalpot kā rezerves “naudas maciņš”, bet primāri, ņemot vērā valsts kopējo attīstības līmeni, pilnīgi noteikti iesaku ņemt līdzi skaidru naudu dolāros vai eiro.

1. noteikums: pakāpeniska augsuma palielināšana un noteikts kāpšanas režīms

Svarīgākais priekšnoteikums un labākais veids kā izvairīties no kalnu slimības Nepālā ir pakāpeniska un sistemātiska augstuma palielināšana. Drošs augstums Nepālā līdz kuram var pacelties strauji un uzreiz – ir 2700…3000 metri. Šajā augstuma diapazonā izvietotas populārākās kalnu lidostas Nepālā – Lukla un Jomsom. Ielidošanas dienā noteikti jānakšņo tajā pašā augstumā.

Tālāk jāievēro noteikts kāpšanas režīms: 300…400 augstuma metri dienā – tātad katra nakšņošana par 300…400 metriem augstāk nekā iepriekšējā naktsmītne. Uzkāpjot 1000 augstuma metrus, jāpavada un viena pilna aklimatizācijas diena un jānakšņo tajā pašā augstumā. Aklimatizācijas dienu vēlams pavadīt ar nelielu kāpienu un neilgu uzturēšanos lielākā augstumā (300 – 400 m) ar atgriešanos un nakšņošanu iepriekšējā augstumā. Ne visos trekinga maršrutos Nepālas Himalajos iespējams izturēt precīzi šādu kāpšanas režīmu, tāpēc aklimatizācijas dienas tiek plānotas katrā maršrutā individuāli.

2. noteikums: uzņemt daudz šķidruma

Ļoti svarīgi kalnos uzņemt daudz šķidruma, dzert daudz tējas, sulas, zupas un tīra ūdens. Dienā jāizdzer vismaz 3…5 litri šķidruma. Viena litra pudelēs fasēts ūdens nopērkams visos populārākajos trekinga maršrutos Nepālā. Jāizvairās no pārmērīgas melnās tējas lietošanas, pretējā gadījumā var sākties sirdsklauves.

3. noteikums: izvairīties no alkohola, smēķēšanas un miegazāļu lietošanas

Kalnos, īpaši augšupceļā kategoriski jāizvairās no alkoholisko dzērienu un sedatīvu jeb miegazāļu lietošanas. Sedatīvi tāpat kā smēķēsana mākslīgi samazina skābekļa pieplūdi smadzenēm, kas jau tā kalnos ir samazināta. Savukārt alkohols pastiprināti atūdeņo jeb dehidrē organismu.

4. noteikums: profilaktiskie līdzekļi

Acetazolamīds jeb Diamox®

No medicīniskajiem līdzekļiem kalnu slimības profilaksē vispopulārākais ir Diamox, kura aktīvā viela ir acetazolamīds. Diamox plaši nopērkams bez receptes gan Katmandu, gan Luklā, gan Namche Bazaar. Vienā plāksnītē ir desmit tabletes pa 250 mg, plāksnīti Diamox Nepālā pārdod par 150 – 200 rūpijām.

Acetazolamīda iespējamie nosaukumi ir Acetamox, Acetazolam, Ak-Zol, Apo-Acetazolamide, Atenezol, Cidamex, Dazamide, Defiltran, Dehydratin, Diacarb, Diakarb, Diamox, Didoc, Diluran, Diuramid, Diureticum-Holzinger, Diuriwas, Diutazol, Donmox, Duiramid, Edemox, Eumicton, Fonurit, Glaupax, Glupax, Natrionex, Nephramid, Nephramide, Phonurit, Storzolamide, Vetamox.

Diamox vēlams sākt lietot jau 24 stundas pirms kāpšanas un Diamox jālieto 2 reizes dienā pa 125 – 250 mg, atkarībā no ķermeņa svara – priekšpusdienā un vakarā. Bērniem Diamox dozē 2,5 mg uz katru ķermeņa kilogramu divas reizes dienā. Svarīgi Diamox iedzert pirms gulēšanas, jo tas padziļina ieelpas dziļumu miegā kā rezultātā uzlabojas organisma apgāde ar skābekli. Diamox efektīvi palīdz novērst tieši plaušu tūsku.

Tiesa, Diamox var būt blakusparādības no kurām populārākā ir viegla roku un pirkstu galu tirpšana, ņirbēšana acu priekšā u.c. Diamox var arī izsaukt arī alerģiskas reakcijas, tāpēc ieteicams iepriekš konsultēties ar savu ārstu. Pēc vieniem avotiem, Diamox jāpārtrauc lietot otrajā vai trešajā dienā pēc maksimālā augstuma sasniegšanas, pēc citiem – Diamox nav ieteicams lietot ilgāk par 3…5 dienām pēc kārtas.
Tradicionālajā medicīnā acetazolamīds tiek lietots arī epilepsijas un glaukomas ārstēšanā.

Ginkgo biloba ekstrakts

Pētījumi par Ginkgo biloba ekstrakta efektivitāti un darbību augstkalnu apstākļos joprojām turpinās, tomēr eksperimentos novērota efektīva kalnu slimības simptomu mazināšanās tā kā Ginkgo biloba darbojas kā antioksidants, samazina stresu un uzlabo skābekļa apgādi galvas smadzenēm.

Ginkgo biloba ekstraktu vēlams sākt lietot jau 5 dienas pirms kāpšanas pa 80 – 120 mg 2 reizes dienā un turpināt lietot kalnos.

Ginkgo biloba ekstrakts ir dabīgs produks no žeņšeņa un var tikt lietots profilaktiskos nolūkos galvas samadzeņu darbības uzlabošanai ne tikai kalnu apstākļos. Tas nopērkams aptiekās kā uztura bagātinātājs bez receptes.

Ķiploku zupa

No dabīgajiem līdzekļiem vietējie rekomendē ķiplokus un Nepālas kalnu maršrutu lodžās populāro ķiploku zupu (garlic soup). Iesākumā tā var šķist visai savdabīga, taču pierodot – iepatiksies.

5. noteikums: izvairieties no pārpūles pārāk smagu somu nešanas

Kalnos vajadzētu izvairīties no liekas pārpūles un smagas somas nešanu uzticēt nesējam. Optimāli būtu 10…12 kg smaga soma.

6. noteikums: neejiet kalnos viens

Kalnos vienmēr jāņem līdzi kāds pavadonis. Kalnu slimības simptomi var izsaukt paaugstinātu trauksmi un neadekvātu rīcību, tālab līdzās jābūt kādam, kurš palīdz. Kalnu slimības simptomiem raksturīgi pastiprināties naktī pēc dienā sasniegtā jaunā augstuma. Ja naktī jādodas prom un jākāpj zemāk, pavadonis jāņem līdzi obligāti!

7. noteikums: nekāpt augstāk pat vieglu kalnu slimības simptomu gadījumā

Ja pēc jaunā augstuma sasniegšanas sākas viegli kalnu slimības simptomi, nekādā gadījumā nedrīkst kāpt augstāk! Jāpaliek sasniegtajā augstumā un jānovēro simptomi. Parasti kalnu slimības simptomi sāk parādīties 6…12 stundu laikā pēc jaunā augstuma sasniegšanas. Simptomi sāk izpausties vieglu galvassāpju veidā, kas vai nu pāriet dažu stundu laikā, vai tieši pretēji – pastiprinās, iestājas trauksme, zūd apetīte un pasliktinās dūša. Mēģinot aizmigt, rādās nepierasti murgi, vieglas halucinācijas.

Šajā laikā, kaut arī nav apetītes, ļoti svarīgi daudz dzert un arī paēst, ja nav ēsts. Ieteicama ķiploku zupa un Diamox vai kādas zāles pret galvas sāpēm, kas šķidrina asinis un uzlabo asins plūsmu – paracetamols, aspirīns, tailenols vai ibumetīns.

8. noteikums: nekavējoties kāpt lejā, ja kalnu slimības simptomi pastiprinās

Ja parastie līdzekļi pret galvassāpēm (aspirīns, tailenols, ibumetīns) nepalīdz un tās nepāriet, tas liecina, ka kalnu slimība progresē.
Gadījumā, ja kalnu slimības simptomi pēc jaunā augstuma sasniegšanas nepāriet un pastiprinās, efektīvākās zāles ir nekavējoties evakuēties uz zemāku augstumu, Lejā jākāpj nekavējoties, kaut nakts laikā. Līdzi obligāti jāņem pavadonis un viss nepieciešamais ceļam. Doties ceļā vienam nedrīkst nekādā gadījumā. Himalaju Khumbu reģiona Machermo HRA medpunktā zināja par gadījumiem, kad kalnu slimības izraisīta līdzsvara zuduma un apziņas dezorientācijas dēļ, trekeris iet bojā naktī iekrītot aizā no šauras vai apledojušas kalnu takas.

Augstumu nepieciešams samazināt vismaz līdz iepriekšējās nakšņošanas augstumam, kurā netika novērotas augstuma slimības pazīmjes plus vēl, ja iespējams. Jūtams efekts būs pēc augstuma samazinājuma par 500 – 1000 augstuma metriem. Jālieto medikamenti, papildus skābeklis un kompresijas soma jeb Gamow Bag, ja tie pieejami.

9. noteikums: nekad neatstājiet cilvēku vienu ar kalnu slimības pazīmēm

Nekad neatstājiet cilvēku ar kalnu slimības simptomiem vienu pašu. Viņam var strauji progresēt slimības simptomi, un rasties nepieciešamība steidzami evakuēties uz zemāku vietu.

10. noteikums: ģērbieties silti un nepārpūlieties

Uzturiet sevi siltumā un neļaujiet ķermenim atdzist, īpaši aklimatizācijas sākumposmā. Sekojiet, lai apģērbs vienmēr būtu sauss. Izvairieties no pārpūles un sasvīšanas. Kalnos parasti ir vējš un gaiss ir sauss. Sviedri iztvaikojot, pastiprināti dzesē ķermeni, sašaurinās asinsvadi un pasliktinās orgānu apgāde ar asinīm un skābekli kā rezultātā rodas labvēlīgi apstākļi kalnu slimības progresam. Aktivitātēm kalnos tiek ražots īpašs tehniskais apģērbs, kas sekmē maksimāli efektīvu ķermeņa elpošanu un sviedru aizvadīšanu.

Kas ir kalnu slimība un kā tā izpaužas? Kalnu slimība jeb angliski Acute Mountain Sickness (AMS) vai Altitude Illness jeb augstuma slimība ir cilvēka organisma reakcija uz atmosfēras spiediena un gaisā esošā skābekļa koncentrācijas samazināšanos. Kāpjot arvien augstāk kalnos, organisms pakāpeniski adaptējas samazinātam skābekļa daudzumam gaisā. Kalnu slimības simptomu parādīšanās liecina, ka cilvēka organisms ir palielinājis augstumu straujāk, nekā organisms ir spējis aklimatizēties. Katram cilvēkam aklimatizācijas procesi norisinās individuāli.

Kalnu slimības pazīmes retos gadījumos var sākt izpausties sākot ar 2400 metriem virs jūras līmeņa, taču paaugstināts kalnu slimības risks iestājas sākot ar 3300…3500 metru atzīmi. Augsta riska jeb augstkalnu zona sākas no 5500 metriem. Šo apsvērumu dēļ kalnu lidostas Nepālā atrodas 2700…2900 metru augstumā.

Augstumā virs 3000 metriem, galvas sāpes, reibonis, slikta dūša, vemšana un sekla elpa ir jāuzskata par kalnu slimības pazīmēm, izņemot gadījumus, ja šīm pazīmēm ir cits, patiesi objektīvs iemesls.

Kalnu slimība var progresēt divās smagās formās: plaušu tūskā jeb High Altitude Pulmonary Edema (HAPE) vai smadzeņu tūskā High Altitude Cerebral Edema (HACE). Var attīstīties arī abas formas. Plaušu tūska uzskatāma par mazāk bīstamu, jo attīstās lēnāk, taču to iegūst biežāk – līdz 9% trekeru Nepālas Himalajos. Bīstamāk iedzīvoties smadzeņu tūskā, tā attīstās straujāk, taču retāk – līdz 1% trekeru Himalajos Nepālā. Plaušu tūskas mehānisms ir šāds: samazinoties atmosfēras spiedienam, ķermeņa šūnās esošais ūdens sāk ieplūst plaušu alveolās un tās pakāpeniski piepilda. Rezultātā samazinās efektīvā plaušu virsma, elpa kļūst sekla, burbuļojoša, pie mazākās slodzes jūtams nogurums. Smadzeņu tūskas gadījumā, šķidrums piepilda galvas starpsmadzeņu telpu. Dati saskaņā ar HRA (Himalaya Rescue Association).

Ar kalnu slimību Nepālā var saslimt jebkurš cilvēks neatkarīgi no organisma uzbūves, rūdījuma un iepriekšējās augstkalnu pieredzes. No kalnu slimības nav jābaidās, bet ir ļoti svarīgi zināt kā no tās izvairīties, kā to atpazīt un kā pareizi rīkoties kalnu slimības simptomu gadījumā.

Kalnu slimības pazīmes

Primārā un pirmā kalnu slimības pazīme ir galvassāpes plus kāds no šiem simptomiem:

- apetītes zudums,
- slikta dūša
- nogurums, vājums
- reibonis
- slikts miegs, murgi
- sejas un roku pietūkums

Vieglus kalnu slimības simptomus izjūt ap 20% trekeru augstumā līdz 3000 metriem virs jūras līmeņa.

Plaušu tūskas (HAPE – High Altitude Pulmonary Edema) pazīmes

Par plaušu tūsku kalnos var liecināt jebkura no šīm pazīmēm:

- pat pie nelielas slodzes – liels nogurums, elpas trūkums un sauss klepus
- elpas trūkums miera stāvoklī
- ātra, sekla elpa
- klepus, iespējamas putainas vai rozā krēpas
- burbuļojoša, krekšķoša skaņa elpojot
- spiediena, smaguma sajūta krūtīs
- cietušais nemierīgs, nervozs
- spēcīgs, straujš pulss, iespējams drudzis
- cianoze – zilas vai pelēkas lūpas, nagi, kas licina par samazinātu skābekļa daudzumu asinīs
- miegainība, neizsakāms bezspēks

Plaušu tūska parasti saasinās otrajā naktī pēc uzkāpšanas jaunā augstumā un biežāk no tās cieš tieši jauni, trenēti kāpēji un trekeri. Plaušu tūsku sekmē pārslodze un ķermeņa atdzišana. Turklāt tā bieži sākas naktī un saasinās fiziskā slodzē. Smagos plaušu tūskas gadījumos attīstās arī smadzeņu tūska, ņemot vērā strauju skābekļa daudzuma samazināšanos asinīs, uz ko organisms reaģē līdzvērtīgi straujam augstuma palielinājumam.

Labākais līdzeklis, lai novērstu plaušu tūsku, ir nekavējoties kāpt lejā vismaz par 500 – 1000 augstuma metriem vai vismaz uz iepriekšējo augstumu, kur tūskas simptomu nebija. Ja iespējams, evakuācija jāturpina līdz redzamam veselības stāvokļa uzlabojumam. Šajā augstumā vēlams atpūsties dienu – divas un tikai tad, kad tūskas simptomi izzuduši pilnībā, var atkal kāpt augstāk. Nokāpjot zemākā augstumā, jauna šķidruma krāšanās plaušās tiek apturēta un sākas esošā šķidruma izventilēšanās elpojot.

Efektīvākie līdzekļi plaušu tūskas gadījumā ir strauja augstuma samazināšana, atpūta, papildus skābeklis un šķidruma uzņemšana.

Nopietnos gadījumos jālieto svarīgākais plaušu tūskas medikaments nifedipīns (pazīstams ar nosaukumiem Procardia, Adalat, Apo-Nifed, Nifedical, Novo-Nifedin, Nu-Nifed) 10 – 20 mg ik pēc 8 stundām. Var izlīdzēties ar acetazolamīdu (Diamox), salmeterolu, sildenafilu (Viagra) vai tadafilu (Cialis). Nifedipīns, acetazolamīds (Diamox), sildenafils/tadafils samazina plaušu hipertensiju, taču šos medikamentus lietot bīstami bez kompetentas medicīniskas uzraudzības. Salmeterols plaši tiek lietots astmas ārstēšanā un efektīvi palīdz organismam absorbēt plaušu tūskas šķidrumu.

Lielākā daļa tie ir recepšu medikamenti. Ja iespējams, labu efektu sniegs papildus skābekļa pievadīšana cietušajam 4 – 6 litri minūtē.

Jāatceras, ka plaušu tūsku var sajaukt ar augstkalnu klepu un bronhītu – abiem raksturīgs pastāvīgs klepus ar vai bez atkrēpošanas, taču nav jūtams elpas trūkums miera stāvoklī un nav liels nogurums.

Smadzeņu tūskas (HACE – High Altitude Cerebral Edema) pazīmes

Smadzeņu tūskai raksturīgākās pamatpazīmes ir spēcīgas galvassāpes, kuras nepāriet lietojot pretsāpju līdzekļus un koordinācijas zudums (ataksija), kā arī:

- vemšana
- apātija, gurdums, vienaldzība
- gaita kā alkohola reibumā
- izmaiņas uzvedībā
- mainās domāšana, apstulbums
- nemotivēta rīcība
- halucinācijas
- laika izjūtas zudums
- krampju lēkmes
- īslaicīgs aklums
- atsevišķu ķermeņa daļu nejūtīgums vai paralīze

Koordināciju iespējams pārbaudīt ar vienkārša testa palīdzību – novelk taisnu līniju pa kuru cietušajam jānoiet uz sāniem izstieptām rokām liekot pēdu pie pēdas. Ja cilvēks nevar noiet taisni un ar grūtībām balansē, krīt un nevar piecelties bez palīdzības, ir pamats domāt par smadzeņu tūsku.

Smadzeņu tūska ir bīstamākā kalnu slimības forma, tā progresē strauji un jārīkojas ļoti operatīvi, lai cilvēks neaizietu bojā. Glābšanas darbiem var būt tikai dažas stundas laika, atkarībā tūskas smaguma pakāpes.

Smadzeņu tūskas gadījumā NEKAVĒJOTIES JĀDODAS ZEMĀK vismaz par 700 – 1000 augstuma metriem, negaidot rītu! Diemžēl smadzeņu tūska bieži progresē tieši naktī, kad organisma aktivitāte un elpošana ir pazemināta. Ja tas nav iespējams, jālieto speciāla kompresijas soma – Gamow Bag, kas ļauj radīt augstuma samazinājuma efektu. Kavēšanās var izraisīt cietušā nāvi! Konstatējot HACE pazīmes, tajā pašā brīdī jāsāk organizēt glābējus, porterus un visu pārējo nepieciešamo evakuācijai.

Ja pieejams, cietušajam jāpievada papildus skābeklis un jālieto medikamenti – deksametazons (pieejams ar nosaukumiem Decadron, Dexamethasone Intensol, Hexadrol, Dexacort Phosphate, Dalalone, Solurex, Decaject, Dalalon, Dexacen-4, Dalalone, Decaject, Solurex, Adrenocot, Dexasone, Dexone, Primethasone, Dexacorten, Medidex, Baycadron)

Parasti, ja cietušais izdzīvo un pilnībā izveseļojas, ja tas tiek iespējami ātri nogādāts iespējami zemu. Streipuļojošā gaita var saglabāties dažās dienas pēc nokāpšanas drošībā. Pilnībā pārejot HACE simptomiem, cilvēks atkal var doties augstāk kalnos.

Jebkura normāla cilvēka organisma darbībā novērojamas izmaiņas nokļūstot kalnos, protams, arī Nepālas Himalajos. Tas ir normāli un tā tam jābūt:

- plaušu hiperventilācija (straujāka, dziļāka elpošana)
- sekla, īsa ieelpa pie fiziskas slodzes
- izmaiņas elpošanā naktī (“aizmirstas” elpot, neapzināta elpas aizturēšana)
- bieža pamošanās naktī
- sekls miegs, grūta aizmigšana naktī
- bieža urinēšana, īpaši naktī (altitude diuresis)

Kalnos, samazinoties atmosfēras spiedienam, gaisā esošā skābekļa daudzums ir samazināts, salīdzinot ar gaisa sastāvu jūras līmenī. Piemēram 5500 metru augstumā (lielākā daļa kalnu pāreju, Kala Pathar virsotne, Everesta bāzes nometne un tml.), skābekļa saturs gaisā vairs ir tikai 50% no tā, ko esam pieraduši elpot jūras līmenī.

Cilvēka organismā notiek izmaiņas, kamēr asinis atsāk piegādāt pierasto skābekļa daudzumu orgāniem. Strauji palielinās sarkano asinsķermenīšu daudzums asinīs. Intensīvāka kļūst elpošana, lai nodrošinātu plaušas ar nepieciešamo skābekļa daudzumu.

Guļot naktī elpošana kļūst neparasta. Ir sajūta it kā būtu aizmirsies elpot. “Atcerēšanās brīžos” notiek pamošanās un tā tas atkārtojas ik pa brīdim. Aklimatizējoties, elpošana normalizējas.

Tāpat kalnos novērojama pastiprināta urīna izdalīšanās, īpaši naktīs. Ja nav novērojama pastiprināta urinēšana, iespējams, organisms nav pietiekami aklimatizējies vai ir dehidratizēts – netiek uzņemts pietiekami daudz šķidruma.

Procesu, kamēr organisms adaptējas mazākam skābekļa daudzumam gaisā, samazinātam atmosfēras spiedienam un sāk normāli funkcionēt kalnu apstākļos, sauc par aklimatizāciju.

Kas ir trekings?

Trekings ir vairāku dienu pārgājiens ar kājām un mugursomām neapdzīvotos vai mazapdzīvotos reģionos, parasti kalnainos apvidos. Trekingā var baudīt ainavu, dabu, kultūru un vietējo etnogrāfiju. Trekings nav saistīts ar klinšu kāpšanu vai alpīnismu un tam nav nepieciešams speciāls aprīkojums. Retos gadījumos speciālas alpīnisma prasmes un aprīkojums nepieciešams ļoti nedaudz atsevišķos maršruta posmos un gadalaikos.

Izšķir diva veida trekingus. Viens ir tā saucamais tea house trekking, kad trekeri nakšņo un ēd kalnu ciematu lodžās, kur tiek piedāvāts labs ēdiens un telpa vai istabiņas gulēšanai. Otra veida trekings ir ar teltīm, kur nakšņošana notiek teltīs, pārtika jāņem līdzi un jāsagatavo pašiem.

Īss trekings ir 3….7 dienas ilgs;
Vidēja ilguma trekings ilgst ap divām nedēļām;
Ilgs trekings ilgst ap mēnesi.

Nepāla – trekinga meka

Nepālā ir ap 30…40 dažādu kalnu trekinga pamatmaršrutu un neskaitāmas maršrutu variācijas. Daļa no tiem ģeogrāfijas un maršruta īpatnību dēļ, jāiet pilnībā. Daudziem var veikt atsevišķus posmus vai variēt maršrutus un veikt t.s. sidetrips jeb blakus maršrutus.

Populārākie trekinga maršruti Nepālā

Pieejot jautājumam pavisam vienkārši, Nepālā ir divi populārākie trekinga maršruti: treks apkārt Anapurnas masīvam (Annapurna circuit) un Everesta bāzes nometnes treks (Everest Base camp trek). Tātad divi virzieni, kur doties ielidojot Katmandu, – viens uz ziemeļaustrumos esošo Luklu (Lukla), kur sākas un beidzas 14 dienu ilgais Everesta bāzes nometnes trekinga maršruts, vai uz otru lielāko Nepālas pilsētu Pokharu (Pokhara), kur netālu sākas 3 nedēļu gājiens apkārt Anapurnas masīvam.